1 Sirds toņi 3 Sirds vārstuļu darbību; 3 Sirds darbības ritmu; 3 Frekvenc




Download 70.23 Kb.
Sana24.03.2017
Hajmi70.23 Kb.

Fizioloģija – 2.prakse

-------------------------------------------------------------------------------------------------------



Saturs

1 Sirds toņi 3

Sirds vārstuļu darbību; 3

Sirds darbības ritmu; 3

Frekvenci. 3



2 Elektrokadriogrāfija 3

2.1 Elektrogrāfa novadījumi 3

2.1.1 Divpolu novadījums 3

I standarta novadījums – labā roka / kreisā roka 3

II standarta novadījums – labā roka / kreisā kāja 3

III standarta novadījums – kreisā roka / kreisā kāja 3

2.1.2 Unipolārais novadījums 4

V1, V2 – labā kambara elektriskā aktivitāte 4

V3 – kambaru starpsienas elektriskā aktivitāte 4

V4, V5, V6 – kreisā kambara elektriskā aktivitāte. 4

2.1.2.1 Pastiprinātie vienpolu novadījumi 4

2.1.3 Elektrokardiogrammas zobu apzīmējumi 4

Zobu virziens 4

Zobu amplitūda (voltāža, ko aprēķina milivoltos mV) 4

Platums (ilgums) sekundēs 4

Forma un attālums jeb intervāls starp atsevišķiem zobiem. 4

3 Sirds regulācijas mehānismi 5

3.1 Ekstrakardiālā neirālā regulācijas sistēma 6

3.2 Intrakardiālā neirālā regulācijas sistēma 6

4 Sirds svešrefleksi 6

4.1 Golca reflekss 6

4.2 Sirds – acs reflekss (Anšera – Danīnī reflekss) 7

4.3 Nosacījuma refleksi 7

4.4 Beznosacījuma refleksi 7

5 Hemodinamika 7

No asins viskozitātes. 7

No asins vadu dimensijas (garums, diametrs). 7

No asins vadu sienu īpašībām (pretestība, kontraktilitāte). 7

Plazmā ir vairāk olbaltumvielu; 7

Palielinās formelementu daudzums. 7

5-6x lielāka par ūdens viskozitāti, 7

2x lielāka par plazmas viskozitāti. 7

Perifērā pretestība – to rada arteriolas, sīkās artērijas. 7

Elastīgā pretestība – to rada aorta un lielie asinsvadi. 8



6 Asinsspiediens 8

Arteriālo spiedienu. 8

Venozo spiedienu. 8

Kapilāro spiedienu. 8

Sistolisko – max 110 – 130 mm/Hg. 8

Diastolisko – min 60 – 80 mm/Hg. 8



7 Arteriālais pulss 8

7.1 Ko var noteikt iztaustot pulsu 8

Pulsa sitienu biežumu. 8

Sirds saraušanās biežumu vienā minūtē. 8

Cik spēcīgi sirds saraujas; 8

Vai tā darbojas ritmiski vai ir aritmija. 8

7.2 Artēriju pulsa reģistrācija jeb sfigmogramma 8

7.3 Centrālā sfigmogramma - kur nosaka 9

Miega artērijas; 9

Zematslēgas artērijas; 9

Deniņu artērijas; 9

Spieķa kaula artērijas. 9

7.4 Sfigmogrammas (centrālās - miega artērija), līkne (daļas - ko, kas nozīmē) 9

7.5 Dikrotiskais vilnis (materiālā pārzīmēt no klades) 9

7.6 Pulsa viļņa izplatīšanās ātrums (PVIĀ) - starpība starp centrālo un perifēro pulsu, asins vadu elastība 9

8 Asinsrite vēnās 9

8.1 Kas veicina asins atgriešanos pa vēnām atpakaļ sirdī 9

Skeleta muskuļu kontrakcijas: muskuļi spiež uz vēnām  asinis tiek spiestas sirds virzienā, bet vēnu vārstuļi neļauj tām plūst atpakaļ. 10

Elpošanas kustības – ieelpas laikā palielinās asiņu pieplūde krūšu dobuma vēnās un sirdī. 10

Sirds sūcējdarbība sakarā ar kambaru saraušanos un lielo artēriju pulsāciju – artēriju pulss masē vēnas, veicinot tajās asiņu plūsmu. 10



8.2 Vēnas pulsa līknes ir flebogrammas 10

9 Asinsvadu tonusa regulācija 10

9.1 Neirālā regulācija 10

9.1.1 Vazomotorie nervi 10

9.1.1.1 Asinsvadu sašaurinātāji – vazokonstriktori 10

9.1.1.2 Asinsvadu paplašinātāji – vazodilutatori 10

9.1.2 Vazomotorais centrs 10

9.1.2.1 Muguras smadzenēs 10

9.1.2.2 Iegarenajās smadzenēs – 2 daļas 10

9.1.2.3 Asinsvadu refleksogēnās zonas – karotīdes sinuss un aortas loks 11

Aortas ķermenītī 11

Karotīdes ķermenītī. 11

9.1.2.4 Ķīmiskā regulācija - asinsvadu šķērsgriezumu (lūmenu) maiņas vielas 11



1Sirds toņi


Sirdsdarbību pavada noteiktas skaņas – sirds toņi.

Izšķir:


  1. 1. (pirmo) jeb sistolisko toni – to rada atrioventrikulāro vārstuļu aizvēršanās + kambaru muskulatūras sasprindzinājuma vibrācija + pusmēness vārstuļu atvēršanās.
    Tonis – stiepts, dobs, zems.

  2. 2. (otro) jeb diastolisko toni – to rada vibrācijas, kas sākas, aizveroties pusmēness vārstulēm.
    Tonis – īss, augsts.

Sirds toņus izklausa noteiktās vietās.

Sirds toņus var saklausīt, reģistrēt un grafiski attēlot ar fonokardiogrammu.

Pēc toņiem var spriest:


    • Sirds vārstuļu darbību;

    • Sirds darbības ritmu;

    • Frekvenci.

2Elektrokadriogrāfija


Sakarā ar uzbudinājuma rašanos un izplatīšanos, sirdī rodas potenciāla starpība starp uzbudināto un neuzbudināto apvidu.

Uzbudinātais sirds apvidus ir elektronegatīvs, salīdzinot ar neuzbudināto apvidu.

Šo potenciāla starpību var konstatēt un pierakstus sauc par elektrokardiogrammu (EKG).

Elektrodus var pievienot sirdij, ķermeņa virsmai, jo potenciāla starpība, kas rodas sirdī, elektriskā lauka veida izplatās pa visu ķermeni.

[Elektrokardiogrāfs] – aparāts, kas sirds biopotenciālu pastiprina un pieraksta līknes veidā.

2.1Elektrogrāfa novadījumi


EKG novadījumus iedala pēc elektrodu pievienošanas vietas un novadīšanas veida.

Pievienošanas vietas:

  1. Novadījumi no ekstremitātēm;

  2. Novadījumi no krūšu kurvja

Novadījumu veidi:

  1. Vienpola – viens elektrods aktīvs; otrs – indiferents (neitrāls).

  2. Divpolu – abi elektrodi ir aktīvi.

2.1.1Divpolu novadījums


Tas ir novadījums no ekstremitātēm.

Standarta novadījumi I, II, III:



    • I standarta novadījums – labā roka / kreisā roka

    • II standarta novadījums – labā roka / kreisā kāja

    • III standarta novadījums – kreisā roka / kreisā kāja

2.1.2Unipolārais novadījums


Indiferento elektrodu iegūst, savienojot visus trīs ekstremitāšu elektrodus (pēc būtības – visus 4).

Lai novadītu EKG pēc vienpola novadījuma no krūšu kurvja, aktīvo elektrodu novieto uz krūšu kurvja sieniņas noteiktās vietās.

Šo novadījumu apzīmē ar [V] un ar cipariem V1 – V6, kas raksturo elektrodu novietojuma pozīcijas.


    • V1, V2 – labā kambara elektriskā aktivitāte

    • V3 – kambaru starpsienas elektriskā aktivitāte

    • V4, V5, V6 – kreisā kambara elektriskā aktivitāte.

Šajos novadījumos EKG forma nosaka elektriskā lauka izmaiņas, kas notiek tikai krūšu elektrodu pievienošanas apvidū.

Krūšu kurvja novadījumi ļauj vieglāk noteikt bojājumus (lokalizēt konkrētu vietu) miokarda infarkta un citos gadījumos.

Visraksturīgākā EKG forma ir redzama II standarta novadījumā

Atkarībā no punktiem, no kuriem novada EKG, tās līknes forma un zobu voltāža atšķiras.

EKG ir atkarīga no cilvēka vecuma, sirds stāvokļa, ķermeņa uzbūves u.c. faktoriem.

II standarta novadījums


2.1.2.1Pastiprinātie vienpolu novadījumi


[aVR] – aktīvais elektrods ir pie labās rokas

[aVL] – aktīvais elektrods ir pie kreisās rokas

[aVF] – aktīvais elektrods ir pie kreisās kājas.

2.1.3Elektrokardiogrammas zobu apzīmējumi


P, Q, R, S, T – zobi

P, R, T – (+) zobi

Q, S – (-) zobi

Novērtējot EKG ir jānosaka:



    • Zobu virziens

    • Zobu amplitūda (voltāža, ko aprēķina milivoltos mV)

    • Platums (ilgums) sekundēs

    • Forma un attālums jeb intervāls starp atsevišķiem zobiem.

Attālums starp 2 viens otram sekojošiem R zobiem vai citiem viena nosaukuma zobiem, ir sirds cikls.

Pēc sirds cikla nosaka:



  1. Sirds ritmu.

  2. Cikla biežumu.

  3. Periodiskumu.

Sirds elektriskais cikls iesākas ar P zobu. Tas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un izplatīšanos priekškambaros.

Intervāls [P-Q] atspoguļo uzbudinājuma pārvadi no priekškambariem un kambariem. Norma: 02s

[Q-R-S-T] – atspoguļo uzbudinājumu kambaros. To sauc par kambaru kompleksu jeb elektrisko sistoli (tā vienmēr ir garāka par mehānisko sistoli).

Tieši uzbudinājumu kambaros atspoguļo [Q-R-S].

[T] zobs atspoguļo re-polarizāciju. Tas ir vismainīgākais zobs, kas mainās fizioloģisku faktoru ietekmē.

Re-polarizācija ir atkarīga no vielmaiņas norises ātruma, kvalitātes.

Pēc EKG var spriest par vielmaiņu miokardā. Netiešs rādītājs ir T zoba amplitūda. Pasliktinoties vielmaiņai – T zoba amplitūda samazinās.

EKG atspoguļo:


  1. Sirds ritma traucējumus.

  2. Tahikardiju.

  3. Bradikardiju.

  4. Aritmiju.

  5. Miokarda hipoksiju (O2 trūkumu).

  6. Miokarda infarktu.

3Sirds regulācijas mehānismi


Sirdsdarbības ritms, saraušanās spēks, ātrums, miokarda atslābšanas ātrums var ļoti strauji mainīties plašā diapazonā. Šo mainību nodrošina sirdsdarbības regulācijas mehānisms.

Izšķir 3 mehānismus:



  1. Miogēnā regulācija – saistīta ar muskuļu šūnām (muskuļa šūnu iestiepuma pieaugums palielina saraušanās spēku).

  2. Humorālā regulācija – to nodrošina bioloģiski aktīvas vielas, kas cirkulē cilvēkam asinīs:

    1. Adrenalīns – pie simpātiskās nervu sistēmas;

    2. Acetilholīns – pie parasimpatiskās nervu sistēmas.

    3. Elektrolīti

    4. Vairogdziedzera jodu saturošie hormoni – paātrina sirdsdarbību, palielina miokarda saraušanās spēku un ātrumu.

  3. Neirālā regulācija – strauji maina sirdsdarbību. To iedala:

    1. Ekstrakardiāli neirālās regulācijas mehānismi – piedalās CNS.

    2. Intrakardiālie neirālās regulācijas mehānismi – autoregulācijas mehānisms, darbību nodrošina Intrakardiālā nervu sistēma.

3.1Ekstrakardiālā neirālā regulācijas sistēma


To veido nervu šķiedras ārpus sirds – savieno sirdi ar CNS.

Ekstrakardiālās šķiedras iedalās:



  1. Aferentās šķiedras – no sirds uz CNS

    1. Nervus vagus (klejotājnervs) – vada uzbudinājumu uz iegarenajām smadzenēm.

    2. Spinālie nervi – vada uzbudinājumu uz muguras smadzenēm.

  2. Eferentās šķiedras – no CNS uz sirdi.

    1. Simpatiskās – šķiedras vada uzbudinājumu no muguras smadzenēm uz sirdi (pa vidu tam ir zvaigžņveida ganglijs). Šķiedru galos izdalās adrnelīns.

    2. Parasimpatiskās – vada uzbudinājumu no iegarenajām smadzenēm nervus vagus sastāvā uz sirdi. Beidzas pie intrakardiālā ganglija. Šķiedru galos izdalās acetilholīns.

Ekstrakardiālā regulācija ir saistīta ar iestiepuma receptoriem sirdī. Līdzīgi receptori atrodas aortas loka sienās un karotides sīnusa sienās.

[Karotides sinuss] – vieta, kur miega artērija sadalās iekšējā un ārējā.

Aortas loka un karotides sinuss ir refleksogenas zonas, kas ierosina:


  1. Reflektoriskas sirdsdarbības izmaiņas.

  2. Asinsvadu tonusa izmaiņas – ietekme uz asinsspiedienu.

  3. Elpošanas izmaiņas.

Refleksogēnajās zonās ir arī himioreceptori, kas ir jūtīgi uz CO2 daudzuma palielināšanos.

Reflektoriskās sirdsdarbības izmaiņas, kuras rada impulsi, kas atrodas sirdī vai lielajos asinsvados, sauc par sirds pašrefleksiem, jo receptors un efektors (izpildorgāns) atrodas vienā asinsrites sistēmā.


3.2Intrakardiālā neirālā regulācijas sistēma


To veido gangliji un no tiem ejošās nervu šķiedras uz visiem sirds muskuļu veidojumiem.

Izšķir 2 intrakardiālās regulācijas mehānismus:



  1. Adrenerģisko – tas ir jūtīgāks, darbojas jau pie neliela sirds sieniņu iestiepuma.
    Adrenerģisko šķiedru galos izdalās adrnelīns, noradrenelīns. Sirds darbība tiek paātrināta, pastiprināta.

  2. Holinerģiskais – darbojas pie liela sieniņu iestiepuma. Šķiedru galos ir Acetilholīns. Palēnina un pavājina sirds darbību.

4Sirds svešrefleksi


Reflektoriskās sirdsdarbības izmaiņas ierosina impulsi, kas atrodas ārpus asinsrites sistēmas.

4.1Golca reflekss


Sitiens pa vēderu (pa saules pinumu) – sirds reflektoriski palēninās vai apstājas.

Ceļš: Receptori orgānos  aferentais impulss nervus splanchnici (iekšu nervs)  muguras smadzenes  caur iegarenajām smadzenēm uz nervus vagus  sirds

4.2Sirds – acs reflekss (Anšera – Danīnī reflekss)


Uzspiežot uz acs ābolu un strauji noņemot pirkstus, novēro reflektorisku sirds darbības palēnināšanos par 10 un vairāk sitieniem minūtē.

Lieto: Paroksismālās tahikardijas gadījumā. (120 – 200’)

Ceļš: Acs ābols – mehānisks spiediens  nervus ophtalmicus  smadzeņu tilts  nervus vagus  sirds.

4.3Nosacījuma refleksi


Tie sagatavo asinsrites sistēmu gaidāmajam organisma stāvoklim (piem., students, ieejot eksaminācijas telpā).

4.4Beznosacījuma refleksi


Tie ir pamatā sirdsdarbības autoregulācijai, kas norit ar intrakardiālās nervu sistēmas līdzdalību un CNS.

5Hemodinamika


Tā ir mācība par asinsrites fizikālajiem pamatiem.

No asinsspiediena, asinsvadu pretestības ir atkarīga asins pieplūde orgāniem un asins plūsma asinsrites sistēmā.

Nepārtrauktu asins plūsmu uztur sirds muskuļu darbības radītais spiediens.

Pretestība asinsrites sistēmā ir atkarīga:



    • No asins viskozitātes.

    • No asins vadu dimensijas (garums, diametrs).

    • No asins vadu sienu īpašībām (pretestība, kontraktilitāte).

Garums – nemainīgs.

Diametrs – mainīgs.

Viskozitāte - ~konstanta.

Jo lielāka asins viskozitāte, asinsvads garāks, šaurāks, jo lielāka pretestība.

[Viskozitāte – stingrība – iekšējā berze] – atkarīga no plazmas un formelementu daudzuma attiecības.

Viskozitāte ir lielāka, ja:



    • Plazmā ir vairāk olbaltumvielu;

    • Palielinās formelementu daudzums.

Asiņu viskozitāte ir:

    • 5-6x lielāka par ūdens viskozitāti,

    • 2x lielāka par plazmas viskozitāti.

Arteriolu un sīko artēriju lūmenu (iekšējā diametra) maiņa izraisa ātru pretestības maiņu un asins pieplūdes intensitātes maiņu dažādos ķermeņa apvidus orgānos.

Izšķir:


    • Perifērā pretestība – to rada arteriolas, sīkās artērijas.

    • Elastīgā pretestība – to rada aorta un lielie asinsvadi.

Pretestību asinsvados nevar izmērīt. To var aprēķināt.

6Asinsspiediens


Tas ir asins plūsmas spiediens uz asins vadu sieniņām.

Izšķir:


    • Arteriālo spiedienu.

    • Venozo spiedienu.

    • Kapilāro spiedienu.

Mēra / nosaka (netieši) arteriālo spiedienu.

Nosaka spiedienu, ar kuru no ārpuses var aizspiest asinsvadu. Izmanto manometrus. Izsaka mm/Hg.

Jo lielāks spiediens asinsvadā, jo lielāks spēks jāpieliek no ārpuses, lai pārtrauktu asins plūsmu.

Izšķir:


    • Sistolisko – max 110 – 130 mm/Hg.

    • Diastolisko – min 60 – 80 mm/Hg.

Pulsa spiediens – starpība starp sistolisko un diastolisko spiedienu. Jābūt „normālam”.

Sistolisko var pazemināt. Diastolisko pazemināt praktiski nevar.

Vesela cilvēka asinsspiediens ir pastāvīgs. Mainās īslaicīgi – stresa, slodzes ietekmē.

Ja asinsspiediens ir paaugstinātshipertensija / hipertonija.

Ja asinsspiediens ir pazeminātshipotensija / hipotonija.

Arteriālā spiediena lielumu nosaka 2 galvenie faktori:



  1. Asiņu daudzums, ko sirds izgrūž arteriālā sistēmā.

  2. Arteriālās sistēmās pretestība – perifērā, elastīgā.

Arteriālais spiediens ir atkarīgs no vecuma. Vecumā – sistoliskais spiediens paaugstinās.

7Arteriālais pulss


Artēriju sienu ritmiskās svārstības sauc par artēriju pulsu.

7.1Ko var noteikt iztaustot pulsu


Iztaustot pulsu var noteikt:

    • Pulsa sitienu biežumu.

    • Sirds saraušanās biežumu vienā minūtē.

    • Cik spēcīgi sirds saraujas;

    • Vai tā darbojas ritmiski vai ir aritmija.

7.2Artēriju pulsa reģistrācija jeb sfigmogramma


Sfigmogramma ir pulsa pieraksta līkne.

Sfigmogrāfs – aparāts, kas reģistrē artērijas pulsu, to no mehāniskām svārstībām pārvērš elektriskajos signālos, pastiprina un pārvērš atpakaļ mehāniskos.


7.3Centrālā sfigmogramma - kur nosaka


Centrālās sfigmogrammas:

    • Miega artērijas;

    • Zematslēgas artērijas;

    • Deniņu artērijas;

    • Spieķa kaula artērijas.

7.4Sfigmogrammas (centrālās - miega artērija), līkne (daļas - ko, kas nozīmē)


A – sākas asiņu izgrūšana.

B – beidzas straujā asiņu izgrūšana no kreisā kambara un sākas lēnā asiņu izgrūšana.

C – beidzas kambaru sistole un asiņu izgrūšana; atbilst pusmēness vārstuļu aizvēršanas sākums.

I – vārstuļu pilnīga aizvēršanās.

D – diakrotiskā viļņa virsotne

Pēc D – līkne lēni slīd uz leju līdz nākošajam A, jo spiediens artērijā samazinās.


7.5Dikrotiskais vilnis (materiālā pārzīmēt no klades)


Par diakrotisko vilni sauc artēriju sienu otrreizējo iestiepuma vilni, kas rodas, asinīm atsitoties pret aizvērtajiem aortas pusmēness vārstuļiem

Dikrotiskais vilnis


7.6Pulsa viļņa izplatīšanās ātrums (PVIĀ) - starpība starp centrālo un perifēro pulsu, asins vadu elastība


Pēc PVIĀ spriež par artēriju sienu elastību. Jo lielāka ir artēriju elastība, jo mazāks ir pulsa viņa izplatīšanās ātrums.

PVIĀ nosaka pēc divām sinhroni pierakstītām sfigmogrammām no artērijām, kas atrodas dažādos attālumos no sirds.


8Asinsrite vēnās


Jau niecīgas spiediena izmaiņas var ievērojami palielināt vēnu tilpumu.

Venozie asinsvadi pilda galvenokārt asiņu tilpumkrātuvju uzdevumu.

Asinsrites venozajā ceļā ir ieslēgti arī visi lielākie asiņu uzkrājēji orgāni jeb asiņu depo.

8.1Kas veicina asins atgriešanos pa vēnām atpakaļ sirdī


Ir vairāki faktori, kas sekmē asiņu plūsmu vēnās:

    • Skeleta muskuļu kontrakcijas: muskuļi spiež uz vēnām  asinis tiek spiestas sirds virzienā, bet vēnu vārstuļi neļauj tām plūst atpakaļ.

    • Elpošanas kustības – ieelpas laikā palielinās asiņu pieplūde krūšu dobuma vēnās un sirdī.

    • Sirds sūcējdarbība sakarā ar kambaru saraušanos un lielo artēriju pulsāciju – artēriju pulss masē vēnas, veicinot tajās asiņu plūsmu.

8.2Vēnas pulsa līknes ir flebogrammas


Vēnu pulsu nevar sataustīt, bet to var reģistrēt ar jutīgiem aparātiem – flebogrāfiem.

Cilvēkam parasti reģistrē jūga vēnas flebogrammu.

Kad asiņu pieplūde sirdī pasliktinās, asinis uzkrājas sirdij tuvajās vēnās, to tilpums palielinās un flebogrammā reģistrējas augšupejošā daļa.

Tajā sirds cikla fāzē, kad asiņu ieplūde sirdī uzlabojas, vēnas iztukšojas, to tilpums samazinās un flebogrammā reģistrējas lejupejošā daļa.


9Asinsvadu tonusa regulācija


Asinsvadu šķērsgriezuma jeb lūmena maiņa ir saistīta ar asinsvadu sienu gludās muskulatūras spraiguma jeb tonusa izmaiņām, kas notiek gan nervu impulsu, gan ķīmisko vielu ietekmē.

9.1Neirālā regulācija

9.1.1Vazomotorie nervi

9.1.1.1Asinsvadu sašaurinātāji – vazokonstriktori


Visi vazokonstriktori pieder pie simpatiskās nervu sistēmas, to šķiedras uz asinsvadiem nāk no muguras smadzenēm.

Šie nervi nosaka asinsspiediena lielumu.


9.1.1.2Asinsvadu paplašinātāji – vazodilutatori


Vazodilatatoru šķiedras atrodas tikai dažu orgānu asinsvados, un tām ir tikai vietēja nozīme.

Tiem nav toniskās aktivitātes.

Šo šķiedru galā izdalās acetilholīns.

9.1.2Vazomotorais centrs


Par vazomotorisko centru sauc nervu šūnu sakopojumu dažādās centrālās nervu sistēmas daļās, kuras piedalās asinsvadu tonusa regulācijā.

9.1.2.1Muguras smadzenēs


Šādu šūnu grupas atrodas muguras smadzenēs un dažādās galvas smadzeņu daļās.

9.1.2.2Iegarenajās smadzenēs – 2 daļas


Vissvarīgākā ir šūnu grupa, kas atrodas iegarenajās smadzenēs – ceturtā ventrikulā bāzes daļā. Iegarenajām smadzenēm ir 2 funkcionāli atšķirīgas daļas – depresorais un presorais lauks.
9.1.2.2.1Depresorais lauks

Tas ir lauks, kura kairinājums izraisa asinsvadu paplašināšanos un asinsspiediena pazemināšanos.

To sauc arī par Vazodilatatoru daļu.


9.1.2.2.2Presorais lauks

Tas ir lauks, kura kairinājums izraisa asinsvadu sašaurināšanos un strauju asinsspiediena palielināšanos.

To sauc arī par vazokonstrikotru daļu.


9.1.2.3Asinsvadu refleksogēnās zonas – karotīdes sinuss un aortas loks


Asinsvadu sienās ir receptori, no kuriem sākas nervi, kas vada uzbudinājumu no asinsvadiem uz CNS (asinsvadu aferentie nervi).

Karotīdes sinuss un aortas loks tiek saukti par asinsvadu refleksogēnajām zonām.

Uzbudinājums no aortas loka un karotīdes sinusa receptoriem pa asinsvadu aferentajiem nerviem nonāk iegarenajās smadzenēs, kur atrodas vazomotorais centrs.

9.1.2.3.1Baroreceptori - saistīti ar spiedienu

Baroreceptori ir spiediena receptori, kas atrodas aortas sienās, kurus, palielinoties asinsspiedienam, kairina aortas sienas izstiepums.

No šiem receptoriem sākas aferentais nervs, kas nosaukts par depresoro nervu, jo šī nerva impulsu ietekmē rodas depresora reakcija jeb asinsspiediena pazemināšanās.

Baroreceptori atrodas arī karotīdes sinusa sienā, kas atrodas vietā, kur kopējā miega artērija zarojas ārējā un iekšējā miega artērijā. Arī šos baroreceptorus kairina karotīdes sinusa iestiepums.

9.1.2.3.2Ķīmijreceptori

Tie ir receptori, kas atrodas gan aortas lokā gan karotīdes sinusā.

Ķīmijreceptori atrodas:



    • Aortas ķermenītī

    • Karotīdes ķermenītī.

Abi šie ķermenīši atrodas ārpus artēriju sienas.

Ķīmijreceptoru adekvātais kairinājums ir asins gāzu daudzuma maiņa, sevišķi ogļskābās gāzes koncentrācijas palielināšanās.


9.1.2.4Ķīmiskā regulācija - asinsvadu šķērsgriezumu (lūmenu) maiņas vielas


Asinsvadu lūmenu maina arī ķīmiskās vielas, kas cirkulē asinīs – asinsvadu sašaurinātāj vielas un asinsvadu paplašinātāj vielas.
9.1.2.4.1Asinsvadu sašaurinātāj vielas

Noradrenalīns.

Adrenalīns.

Vazopresīns.

Angiotensīns.

Serotonīns (sīko asins vadu sašaurinātājs).

Ogļskābā gāze.

Endotelīns.

9.1.2.4.2Asinsvadu paplašinātāj vielas

Acetilholīns.

Histamīns.

Nelielās devās – adrenalīns.

Prostaglandīns.

Ogļskābā gāze (dažreiz).

Endoteliālais asinsvadu paplašinātāj faktors.



Kalidīns.





Download 70.23 Kb.




Download 70.23 Kb.

Bosh sahifa
Aloqalar

    Bosh sahifa



1 Sirds toņi 3 Sirds vārstuļu darbību; 3 Sirds darbības ritmu; 3 Frekvenc

Download 70.23 Kb.