7.1 Ko var noteikt iztaustot pulsu 8
Pulsa sitienu biežumu. 8
Sirds saraušanās biežumu vienā minūtē. 8
Cik spēcīgi sirds saraujas; 8
Vai tā darbojas ritmiski vai ir aritmija. 8
7.2 Artēriju pulsa reģistrācija jeb sfigmogramma 8
7.3 Centrālā sfigmogramma - kur nosaka 9
Miega artērijas; 9
Zematslēgas artērijas; 9
Deniņu artērijas; 9
Spieķa kaula artērijas. 9
7.4 Sfigmogrammas (centrālās - miega artērija), līkne (daļas - ko, kas nozīmē) 9
7.5 Dikrotiskais vilnis (materiālā pārzīmēt no klades) 9
7.6 Pulsa viļņa izplatīšanās ātrums (PVIĀ) - starpība starp centrālo un perifēro pulsu, asins vadu elastība 9
8 Asinsrite vēnās 9
8.1 Kas veicina asins atgriešanos pa vēnām atpakaļ sirdī 9
Skeleta muskuļu kontrakcijas: muskuļi spiež uz vēnām asinis tiek spiestas sirds virzienā, bet vēnu vārstuļi neļauj tām plūst atpakaļ. 10
Elpošanas kustības – ieelpas laikā palielinās asiņu pieplūde krūšu dobuma vēnās un sirdī. 10
Sirds sūcējdarbība sakarā ar kambaru saraušanos un lielo artēriju pulsāciju – artēriju pulss masē vēnas, veicinot tajās asiņu plūsmu. 10
8.2 Vēnas pulsa līknes ir flebogrammas 10
9 Asinsvadu tonusa regulācija 10
9.1 Neirālā regulācija 10
9.1.1 Vazomotorie nervi 10
9.1.1.1 Asinsvadu sašaurinātāji – vazokonstriktori 10
9.1.1.2 Asinsvadu paplašinātāji – vazodilutatori 10
9.1.2 Vazomotorais centrs 10
9.1.2.1 Muguras smadzenēs 10
9.1.2.2 Iegarenajās smadzenēs – 2 daļas 10
9.1.2.3 Asinsvadu refleksogēnās zonas – karotīdes sinuss un aortas loks 11
Aortas ķermenītī 11
Karotīdes ķermenītī. 11
9.1.2.4 Ķīmiskā regulācija - asinsvadu šķērsgriezumu (lūmenu) maiņas vielas 11
